Zāles

Zāles

Nu jau sen ir garām laiks, kad uz aptieku iet tikai veci cilvēki. Tiesa, aptiekās visbiežāk satiksim vecāka gada gājuma cilvēkus, bet ikvienam no mums gadās spert savu kāju kādā no tām. Diemžēl daļai no mums liela daļa no algas vai pensijas aiziet pērkot zāles- tāpēc bieži vien rodas jautājums, kāpēc zāles ir tik ļoti dārgas. Jauns vilnis šajā diskusijā radās brīdī, kad attapāmies, ka Igaunijā un Lietuvā zāles ir krietni lētākas.

Tā vienu dienu attapos Facebook, lasot rakstu, ka malārijas tabletes Igaunijā ir gandrīz par 40 procentiem lētākas nekā pie mums. Tās nav citas zāles, kuras tiek importētas tikai Igaunijā, šīm pašām tabletēm ir uzraksti latviski un visi skaidrojumi arī, vienvārdsakot, tās pašas tabletītes, kuras varam nopirkt Latvijā, bet krietni lētāk. Pilnīgs absurds, ja ir nepieciešams lielāks zāļu daudzums, tad drīz vien atmaksāsies doties uz Igauniju, lai tās iegādātos. Skan pēc tik pat liela absurda kā igauņu nesamērīgi lielais alkohola nodoklis, kas mūsu kaimiņiem liek kāpt mašīnās un doties līdz robežai ar Latviju, lai iepirktu alkoholu. Tad nu igauņi uz robežas gluži tāpat kā zviedri, nokāpjot no prāmja Stokholma- Rīga-Stokholma, salādē sev pilnas mašīnas ar alkoholu un dodas mājup (slipa dina egna kaffebönor).

Uzreiz nedrīkst visu vainu velt uz Latvijas aptiekām, ka tās uzliek nesamērīgus uzcenojumus visiem pieejamajiem medikamentiem, bet vairāk mums ir jāskatās uz Latvijas likumdošanu. Pirmām kārtām, salīdzinot ar visām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visaugstākais pievienotās vērtības nodoklis zālēm, kamēr Lietuvā tas ir viszemākais. Vēl viens ļoti liels akmens ir jāiemet valsts dārziņā, jo esam pēdējā vietā Eiropā valsts kompensējamo medikamentu apjoma ziņā. Lai cik dīvaini tas nešķistu, tas ietekmē medikamentu cenas. Jo lielāki valsts pasūtījumi vienlaicīgi tiktu izdarīti, jo labāku cenu par vienu iepakojumu būtu iespējams iegūt, un tas savukārt samazinātu medikamentu cenas.

Tomēr pie mums aptieku uzcenojums ir zemāks, jo Latvijā ir liela konkurence aptieku vidū. Ja vidēji Eiropā uz katriem 4000 cilvēkiem ir viena aptieka, tad pie mums uz katriem 2800 cilvēkiem atradīsies viena. Es nezinu vai tas ir, tāpēc ka mēs krietni vairāk ikdienā izmantojam zāles un līdz ar to tērējam daudz vairāk uz to, vai arī tāpēc ka šis uzņēmuma veids mūsu pašu zemē ir krietni ienesīgās nekā citviet (färsk saft varje dag).

Ja tomēr nav vēlme doties uz kaimiņvalstīm, lai iegādātos lētākus medikamentus, tad atliek vien izveidot pašiem savu lētas iepirkšanās katalogu. To darīt var tikai un vienīgi izzinot visas lētās medikamentu iegādes opcijas. Pirmām kārtām, ir jāizprašņā savs ārsts par to, kuras no zālēm būs vislētākās un kādai aktīvajai vielai zālēs būtu jābūt. Ja ar to vien nešķiet, ka ir gana, tad aptiekās farmaceitiem vienmēr var jautāt par to, vai ir kādas līdzīgas zāles, bet par izdevīgāku cenu. Kā arī var uzsākt savu nelielo izpēti, ja gribas uzzināt kaut ko vairāk par zāļu industriju. Galvenais, kam pievērst uzmanību, ir fakts, cik sen šīs konkrētas zāles tika atklātas. Ja tās ir radītas mazāk nekā 10 gadus atpakaļ, tad ir praktiski neiespējami atrast lētāku alternatīvu, bet pēc 8 vai 10 gadu ražošanas, zāles zaudē savu patentu, un citi ražotāji var uzsākt to ražošanu, kas vienā acu mirklī samazina zāļu cenas, jo palielinās konkurence.


Comments are closed.